Ja esat briļļu nēsātājs jau kopš skolas gadiem, tad pirmajās reizēs, kad izmēģināsiet kontaktlēcas, varat būt apjukuši. Tā vismaz bija ar mani. Es vairāk nekā divdesmit gadus esmu pavadījusi ar brillēm diendienā. Man jau ir izstrādājušies visi refleksi, kas atbild par to, lai brilles vienmēr būtu pa rokai, lai tās tiktu notīrītas un sakārtotas.

Savas kustības un ikdienas paradumus esmu pielāgojusi tam, ka man ir brilles, kas pats par sevi ir trausls un gana dārgs priekšmets.

Jau sen zināju, ka varētu mēģināt lietot kontaktlēcas, ka ir pieejami dažādi kontaktlēcu veidi, ka ar tām mana ikdiena varētu būt pavisam savādāka. Tomēr ieradumiem ir liels spēks. Un brilles bija viens no maniem ieradumiem. Brilles jau bija neatņemama ķermeņa sastāvdaļa.

Tad, kad izmēģināt kontaktlēcas ieteica arī mana acu ārste, beidzot pārvarēju savu nedrošību un nolēmu to izdarīt. Pirmais bija jautājums — kādas kontaktlēcas man ir nepieciešamas? To apspriedu ar acu ārsti. Viņa paskaidroja, ka ir pieejamas mēneša, divu nedēļu un pat vienas dienas kontaktlēcas, par kurām vairāk varat izlasīt šajā rus.delfi.lv rakstā.

Acu ārste man ieteica izmēģināt tieši vienas dienas kontaktlēcas, jo tām mazāk jādomā par kopšanu. Katru reizi izmantoju jaunu un sterilu lēcu pāri, ko vakarā varu izmest. Un ziniet — pēc tam, kad biju apradusi ar pirmo sajūtu, ka man nav briļļu, patiešām izbaudīju visas tās ērtības un priekšrocības, ko sniedz kontaktlēcas.

Es varēju nedomāt par to, kā kustos, kur noliecos vai cik aktīva esmu, jo nebija vairs briļļu, kas varētu nokrist un saplīst. Pavisam jaunus apvāršņus atklāju arī sporta un aktīva dzīvesveida jomā. Nu mani nekas vairs neierobežoja. Tāpat arī nebija jāsatraucas par to, ka brilles aizsvīst un traucē, kā tas varēja notikt pie auto stūres, arī brīžos, kad ir temperatūras maiņa. Vienmēr bija jāņem lupatiņa, jātīra brilles. Biju, protams, pieradusi, bet tagad varēju iztikt bez šīm liekajām darbībām.