Pasaulē dzirdēts jēdziens “augstā mode”, tomēr ne visi zina, ko tas vispār nozīmē un apzīmē. Es teiktu tā – “individuāli piegriezts bagātniekiem”. Tieši šie vārdi, manuprāt, vislabāk raksturo, kas tad ir “augstā mode”.

Atšķirībā no valkāšanai gataviem apģērbiem, ko šuj pēc standarta piegrieztnēm, augstās modes tērpi piegriezti īpaši, atbilstoši konkrēta cilvēka auguma izmēriem. Augstā mode kļuva populāra pateicoties modelētājam Čārlzam Fredrikam Vortam.

Līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem modes tendences Eiropā noteica Parīzes augstās modes mākslinieki. Lai gan mūsdienās milzīgo izmaksu un ierobežotā klientu loka dēļ augstās modes ietekme šķiet apšaubāma, vēl sešdesmitajos gados modelētājiem bija būtiska loma modes virzienu radīšanā un mainīšanā.

Vorts bija pirmais modelētājs, kuru varētu pat saukt par zvaigzni. Tieši viņš atvēra pirmo modes ateljē Eiropā. Napoleona trešā sieva, modernā imperatore Eiženija, ņēma Vortu savā aizgādībā, un drīz vien viņu un viņa darbus iemīlēja arī plašāka sabiedrības daļa. Vorts kļuva slavens, darinot krāšņus tērpus karaliskajai ģimenei un augstmaņiem, aktrisēm un jaunbagātniekiem. Bizness zēla un plauka. Vorts it nemaz netērēja savu laiku sīkumiem – plecu šallēm un cepurēm, viņa uzmanības centrā bija sievietes ķermenis, ko ievīstīt dārgos audumos…

Īpaši izslavētas bija viņa baltā tilla vakarkleitas.

Mūsdienu augstās modes industrija ir Vorta mantojums. Viņš ieviesa vairākas būtiskas inovācijas – izrādīja savus tērpus ar modeļu demonstrētāju palīdzību, rīkoja modes skates un ik gadu veidoja jaunu apģērbu kolekciju. Tērpi tika šūti īpaši katrai klientei, pacietīgi uzklausot ik katru viņas vēlmi un iegribu. Lieki teikt, ka klientes Vortam bija diezgan cimperlīgas, kā nekā, visas no augstmaņu ģimenēm un ārkārtīgi bagātas.

Vorta pēcteči, 20. gadsimta sākuma modes dizaineri, 1910. gadā apvienojās un izveidoja Parīzes Modes Kameru. Šī grupa plaši reklamēja savus tērpus otrpus okeānam un iedibināja vēl arvien dzīvo tradīciju – katru otro gadu Parīzē rīkot modes skati.

Līdz pat 20. gadsimta 90. gadiem Modes kamerā bija ļoti stingri iestāšanās noteikumi, taču pēdējā laikā tie kļuvuši krietni vien pielaidīgāki. Tā kā Kristiana Diora modes namu kamerā pārstāv Džons Galjano un tās biedri ir dažādi savdabīgi modes mākslinieki, mūsdienu modi nevar saukt par garlaicīgu!

Tas ir dīvains fantastisku un valkājamu lietu sajaukums, kas atspoguļo prasmīgāko modes amatnieku pūliņu augļus. Augstās modes dramatisms un radošums ir neapšaubāmi, tomēr nerimst strīdi par tās iederību mūsdienu pasaulē.

Pašķirstiet vien kādus augstās modes katalogus. Dažkārt patiešām nāk smiekli par tērpiem, kādi tur redzami, kādi izstrādāti, kādos modelētāji ieguldījuši milzīgu darbu. Ja vīrietis uzvilktu ziemā tādu tērpu, kāds piedāvāts katalogā, viņam ātri vien būtu jāapmeklē urologs (Aiwaclinic), jo viņš būtu ne tikai pamatīgi apsaldējis savu mantību, bet notikti arī guvis daudz dīvainu acu skatu savā virzienā.

Augstā mode ir kas tāds, kas drīzāk tikai acīm skatāms, nevis patiešām mugurā velkams. Protams, ir cilvēki, kas par šīm apģērbu kolekcijām maksā milzīgas naudas summas. Smejas jau laikam tikai tādi vienkārši cilvēki kā es, kas neko daudz no modes vispār nesaprot. Tieši tāpēc, lasot par augsto modi, es esmu rosināta iepazīties ar veseliem simts modes virzieniem un modes vēsturi. Lai būtu tā – šis ir pirmais raksts par modi, iesākums veselai sērijai, kuru pavisam drīz sākšu veidot. Jo ir interesanti palūkoties uz modi “parasta cilvēka” acīm.