Jau kopš neatminamiem laikiem cilvēki ir dalījuši jomas, kas ir sieviešu, kas vīriešu pārziņā. Ir puiku un meiteņu darbi. Protams, ka mūsdienās uzskati šajā jomā ir daudz elastīgāki, tas tiešām ir labi, tomēr nevar noliegt, ka kādas jomas vairumam vīriešu vai sieviešu vienkārši vairāk interesē. Puišiem tās noteikti ir auto lietas.

Vismaz mūsu ģimenē visi vīrieši jau kopš bērnības zināmu daļu laika ir pavadījuši garāžā. Un nav tik svarīgi, vai tur notiek kas patiešām jēgpilns, bet vairāk ir svarīga tā kopība, darbošanās.

Tas ir viens no veidiem, kā jau kopš vectēva laikiem katrs puika mūšu ģimenē ir ticis audzināts. Viņi tur kopā pavada laiku, runājas, spriež dažādas puišu lietas. Vectēvs runā ar saviem dēliem un mazdēliem. Viņiem tā ir svēta lieta, ko nedrīkst atņemt.

Tiek meklētas auto detaļas, labots kāds vecs auto, kas jau patiesībā nevienam īsti ļoti nav nepieciešams, bet svarīgs ir process. Jo vectēvs uzskata, ka katram puikam kaut kas no automašīnām ir jāsaprot. Jaunās automašīnas gan te īsti neiekļaujas, jo tās vairāk ir dators. Un ar tām tiek galā servisā. Bet arī tagad nav slikti, ja puisis uzvalkā var divdesmitgadīgai mašīnai atvērt motora pārsegu un zināt, kas tur iekšā notiek, prastu nomainīt kādas auto detaļas vai vismaz atpazītu šīs auto detaļas.

Auto lietas ir veids, kā puikas aug, tā ir joma, kurai piesiet interesi, jēgpilni aizpildīt savu laiku un arī tādā veidā pastarpināti izveidot attiecības ar citiem savas ģimenes vīriešiem. Puišiem jau nepatīk tāda mīļa runāšana, apskāvieni, sirds izkratīšana. Bet, runājot par automašīnām, patiesībā viņi bez vārdiem izrunā arī daudzas citas lietas, kas ir svarīgas, lai ģimenē paaudzes būtu vienotas un saprastos.

Tāpēc man nav nekas pretī, ka mans desmitgadīgais dēls ar savu tēti visu sestdienu pazūd garāža, kaut ko skrūvē, krāmē, meklē auto detaļas. Tas palīdz dēlam augt par labāku vīrieti un veidot lieliskas attiecības ar savu tēvu.