Sākumskolā un pamatskolā manai klasei vairākus gadus bija obligātas koriģējošās vingrošanas nodarbības. Man tās tiešām nepatika. Tas šķita kaut kas muļķīgs un garlaicīgs. Skolotājas arguments par to, ka lielākajai daļai no klases bērniem ir šķība, līka vai uzkumpusi mugura, man nešķita saistošs. Es to pat īsti nesapratu un neuztvēru kā problēmu. Bet mūsu klases audzinātāja bija dāma ar krampi, tāpēc bija sarunājusi, ka mūsu klasei ir regulāra un intensīva vingrošana, lai vērstu ar labu mūsu muguru defektus.

Laikam jau tagad jāsaka viņai par to paldies, ka toreiz mūs pamocīja. Tāpēc tagad varbūt esmu aiztaupījis sev kādas veselības problēmas. Un arī stāja ir normāla. Bet skaidrs ir tas, ka šī problēma ar bērnu un jauniešu stājas neatbilstību normai kļūst arvien aktuālāka.

Par to ik pa laikam atgādina kāds raksts ziņu portālos vai sabiedrības veselības speciālistu publiski izteiktās bažas. Tomēr pamatā šī problēma vairs nav izglītības iestādes kompetencē, jo tāda nodarbe kā ārstnieciskā vingrošana ir tiešām reti kur. Tāpēc primāri par savu bērnu stāju un muguras veselību atbildība jāuzņemas vecākiem.

Lai saprastu, vai jūsu bērnam ir kādas ar stāju saistītas problēmas, vispirms pašiem vajadzētu rūpīgi pavērot bērnu. Paskatīties, kā viņš sēž, kādas pozas labprāt ieņem. Bet vislabāk to varēs izvērtēt kustību speciālists – fizioterapeits. Viņš var profesionāli novērtēt bērna stāju un arī izstrādāt vingrojumu programmu, kas palīdzēs labot šīs problēmas.

Vairāk informācijas – http://www.vca.lv/arstnieciba/fizioterapeits.html.

Vingrošanu var veikt kopā ar fizioterapeitu, kā arī paši strādāt mājās. Jo, lai panāktu labāku efektu, vajadzīga vingrojumu regularitāte. Bet diez vai fizioterapeits tik regulāri būs pieejams. Tāpēc jābūt gataviem individuālam un mērķtiecīgam darbam ar bērnu, jo viņam droši vien trūks motivācijas un gribasspēka, lai strādātu ilgtermiņā. Un te nozīme būs tam, kā vecāki spēs bērnu motivēt.

Stājas problēmas veicina vairāki faktori, tāpēc vecākiem un arī pedagogiem vajadzētu padomāt, kā uzlabot šos aspektus, lai mazinātu iespēju, ka bērniem veidojas stājas defekti, kas vēlāk var būt grūti labojami.

  • Jāpārliecinās, ka bērna mēbeles ir ergonomiskas, vecumam piemērotas, gultai ir stingrs matracis.
  • Līdz minimumam jāsamaizna laiks pie ierīcēm un vienā pozā pavadīts laiks.
  • Regulāras fiziskās aktivitātes un vingrošana ir labākais veids stājas uzlabošanai.